Adelīna Kalniņa “Artilērijas 10-10”
Mūs vienmēr novēro, bet līdz ar pandēmiju novērošanas precizitāte un intensitāte ir piedzīvojusi eksploziju. Fuko darbā “Uzraudzīt un sodīt” epidēmijas stāvoklis vienmēr paredz saasinātu un policejisku kārtību jeb disciplīnu. Novērošana ir biedējoša. Mēs vienmēr esam līdzalīgi novērošanas disciplinārajā mehānikā, bet nu mūsu skatiens kļuva vispārākajā pakāpē anonīms. Tehnoloģiju pasaule skatienu pacēla virtuālā līmenī, vienmēr vērstu uz citu, bet bez klātbūtnes psiholoģiskā spiediena. Šajā darbā esmu filmējusi Artilērijas ielu Rīgā, kameru noliekot pie loga. Kamera aizvietoja skatienu, kamera vienmēr bija bez operatora, kamēr tā tur atradās.
Emīlija Paškeviča “TĀ VIENKĀRŠI”
Puika gribēja ripot
un tad viņš ripoja un ripoja un ripoja un ripoja
un ripoja un ripoja un ripoja un ripoja un ripoja
un ripoja un ripoja un ripoja un ripoja un ripoja
un neviens viņam netraucēja ripot un ripot un ripot.
Gribi varēt gribēt darīt
Spāre Vītola “Kuratori”
Karostas, tāpat kā visi citi daudzstāvu māju balkoni, ir podesti, uz kuriem var redzēt gabaliņu no tā, kā patiešām ir, jo mājas nav objekts vai ēka, bet gan dažādu atmiņu, cerību, ikdienas rituālu, baiļu un citu emociju kopums, un kāda balkona satura pētīšana ir viena soļa speršana šī cilvēka mājā.
Pēteris Sīlis “BRB” (Tūliņ būšu atpakaļ)
Tiešsaistes sarakstēs saīsinājums “BRB” nozīmē “tūliņ būšu atpakaļ” jeb angļu val. – “be right back“. Tas ir viens no visvairāk lietotajiem akronīmiem tekstuālā saziņā. Tas nozīmē, ka persona pamet sarunu uz mirkli un drīz būs atpakaļ.
Reinis Žodžiks “Karostas katedrāle”
Liepājas Sv. Nikolaja jūras katedrāle ir lielākais pareizticīgo dievnams Latvijā un ar savu monumentalitāti izceļas uz visas Karostas apbūves fona. Dokumentālajā īsfilma sniedz ieskatu tās vēsturē, kā arī aplūko Katedrāles nozīmi mūsdienu kontekstā.
Elza Ozola “Viss smiltīs”
Ir svarīgi nepieķerties pie katras neveiksmes, kas gadījusies. Katrā no piedzīvotajām situācijām var atrast kādu atziņu, taču svarīgi ir attīrīt savu prātu no uzkrātajām emocijām, domām un sajūtām, jo tās var radīt diskomfortu, ja tiek ilgstoši vazātas līdzi. Ir vērtīgi palaist pa straumi to, kas vairs nekalpo, lai dzīve varētu piespēlēt jaunas iespējas un idejas.
Artūrs Goldmanis “S K A T I E S”
Katram cilvēkam ir brīvība interpretēt un skatīties uz lietām, kā tie vēlas. Viens objekts var izskatīties pavisam citādi, atkarībā no katra cilvēka indviduālās uztveres. Skatītājam pašam ir iespēja saprast parādītās emocijas no dažādiem skatu punktiem.
Renāte Stopniece “Izplūdums”
Robežu neieskautam, apstākļu neietekmētam, spēt saglabāt kustību un plūsmu, izvēloties savu tempu un virzienu.
Linda Roze “Dabas brīvība”
Daba un ierastā putnu čivināšan, vēja skaņa.
Vai tomēr tā var būt neierasta?
Olga Barbina “Ekosistēmu spēle”
Micro pasaule pastāv un attīstās sekojot saviem likumiem, neatkarīgi no cilvēka vēlmēm. Līdzīgi kā pārējas organiskās sistēmās, šī pasaule pakļaujas savai haotiskajai kārtībai, mijiedarbojas ar apkārtni, spēlē neredzamas spēles, veido dažādu veidu attiecības, kurām sabrūkot parādās jauna kārtībā un viss atkārtojas no jaunā. Bailes no neredzama rosina izdomā racionālus modeļus, kuros cilvēki spētu izrēķināt šo pasauli, pielāgojoties matemātisko modeļu loģiskumam.
Ģenerēto digitālo mikroorganismu pamatā ir britu matemātiķa Džona Konveja (John Conway) izveidotā cellular automata spēle “Game of life”, kurā, sekojot šķietami vienkāršiem noteikumiem, veidojas sarežģītas sistēmas.
Births: Each dead cell adjacent to exactly three live neighbors will become live in the next generation.
Death by isolation: Each live cell with one or fewer live neighbors will die in the next generation.
Death by overcrowding: Each live cell with four or more live neighbors will die in the next generation.
Survival: Each live cell with either two or three live neighbors will remain alive for the next generation.
Audio – Gustavs Lociks